| Kad tu spēlē, tad viss mainās, uzzied krāsās pasakainās
| Коли ти граєш, все змінюється, розквітає казковими фарбами
|
| Un kā zelta stīgas mirdz
| І як золоті струни сяють
|
| Nesteidzies vēl atvadīties, nenāci tu slavas dzīties
| Не поспішайте прощатися, не приходьте до слави
|
| Tu to dari vienkārši no sirds
| Ви робите це просто від душі
|
| Aplaudēsim pianistam, viņam tālu vēl līdz Listam
| Давайте аплодуємо піаністу, він далекий від Ліста
|
| Bet viņš spēlē un tam acis mirdz
| Але він грає, а очі сяють
|
| Nesteidzieties atvadīties, jo viņš nav nācis slavas dzīties
| Не поспішайте прощатися, бо він не прийшов до слави
|
| Viņš to dara vienkārši no sirds
| Він робить це просто від душі
|
| Melnās klavierēs mirdz stīgas
| Струни світяться на чорному піаніно
|
| Viņš nav Bahs, viņš ir no Rīgas
| Він не Бах, він з Риги
|
| Apģērbies kā ģēnijs neatzīts
| Одягнений як геній невизнаний
|
| Galvā cilindrs tam kā torte, rokās apdullinošs forte
| Циліндр в голові, як торт, приголомшлива сила в руках
|
| Spēlē, spēlē, kamēr pienāk rīts
| Грай, грай до ранку
|
| Mēs brīdi sapņosim nomodā
| Ми будемо мріяти на мить
|
| Un tālāk spēlēsim divatā
| А потім давайте пограємо в парах
|
| Mums šajā dzīvē tik maz ir dots
| Нам так мало дано в цьому житті
|
| Bet šī vēl nav mūsu pēdējā nots | Але це не остання наша замітка |