| Kāpēc kad citi smej, mēs klusējam
| Чому, коли інші сміються, ми мовчимо
|
| Kad nav vairs mūzikas mēs dejojam
| Коли немає музики, ми танцюємо
|
| Kāpēc ar acīm plati aizvērtām
| Чому з широко заплющеними очима
|
| Mēs abos upes krastos klusi sapņojam
| Ми тихо мріємо по обидва береги ріки
|
| Jo dzīvojam mēs divās pasaulēs
| Бо ми живемо у двох світах
|
| Tepat šeit uz zemes kaut kur — tu un es
| Десь тут, на землі, ти і я
|
| Bet pasaule jūt, ka mēs satiksimies
| Але світ відчуває, що ми зустрінемося
|
| Lai nešķirtos nemūžam
| Щоб не розлучатися назавжди
|
| Varbūt mēs turpināsim izlikties
| Можливо, ми продовжимо прикидатися
|
| Lai kāds par mums var atkal pasmieties
| Щоб знову хтось посміявся з нас
|
| Ka nespējam un negribam mēs sameklēt
| Що ми не можемо і не хочемо знайти
|
| Tās durvis, kuras ved uz divām pasaulēm
| Двері, що ведуть у два світи
|
| Jo dzīvojam mēs divās pasaulēs
| Бо ми живемо у двох світах
|
| Tepat šeit uz zemes kaut kur — tu un es
| Десь тут, на землі, ти і я
|
| Bet pasaule jūt, ka mēs satiksimies
| Але світ відчуває, що ми зустрінемося
|
| Lai nešķirtos nemūžam vairs
| Щоб не розлучитися назавжди
|
| Pasaule smejas, pasaule gaida
| Світ сміється, світ чекає
|
| Bet nav kas mieru tev dod
| Але ніщо не дає спокою
|
| Un nav jau neviena, kas spētu to izskaidrot
| І немає нікого, хто може це пояснити
|
| Bet pasaule lūdzas, ir jādzīvo tālāk
| Але світ молиться, треба жити далі
|
| Ar cerību, klusi kā zieds
| З надією тиха, як квітка
|
| Un gaidīt, kad pasaules divas reiz apvienosies
| І чекати, коли одного дня два світи зійдуться разом
|
| Bet pasaule jūt, ka mēs satiksimies
| Але світ відчуває, що ми зустрінемося
|
| Lai nešķirtos nemūžam
| Щоб не розлучатися назавжди
|
| Jo dzīvojam mēs divās pasaulēs
| Бо ми живемо у двох світах
|
| Tepat šeit uz zemes kaut kur — tu un es
| Десь тут, на землі, ти і я
|
| Bet pasaule jūt, ka mēs satiksimies
| Але світ відчуває, що ми зустрінемося
|
| Lai nešķirtos nemūžam vairs | Щоб не розлучитися назавжди |