| Tad, kad latvieši iet Dievu lūgt
| Коли латиші ходять молитися
|
| Mājās paliek tikai sētas suņi
| Вдома залишаються лише дворові собаки
|
| Baltais lievenis mirdz nomazgāts
| Білий ганок світиться вимитий
|
| Un ir dzēsti visi malduguņi
| І всі помилки зникли
|
| Pāri pļavai kalnā taka ved
| Стежка веде через луг на пагорбі
|
| Kur zem krusta vecā zvana mēle
| Де під хрестом старий дзвін
|
| Lēni šūpojas kā liktenis
| Поволі хитається, як доля
|
| Un ikvienam labu dienu vēlē
| І удачі всім
|
| Tad, kad latvieši Dievu lūdz
| Коли латвійці моляться Богу
|
| Mājās pagalmos apklust viss
| На подвір’ях хати все тихо
|
| Tad, kad latvieši Dievu lūdz
| Коли латвійці моляться Богу
|
| Viņiem uzsmaida debesis
| Небо посміхається їм
|
| Tad, kad latvieši iet Dievu lūgt
| Коли латиші ходять молитися
|
| Pāri laukam vanags lido cēli
| По полю летить яструб
|
| Māte lūdz par saviem bērniem
| Мати молиться за своїх дітей
|
| Bet par māti aizlūdz viņas dēli | Але її сини моляться за її матір |