| Kad šaurās ielās, atsaucamies laikiem seniem,
| Коли на вузьких вуличках ми звертаємось до давніх часів,
|
| Tad savām stūrgalvīgām pierēm,
| Тоді до твого впертого чола,
|
| Mēs līdzināmies bruģakmeņiem,
| Ми схожі на бруківку,
|
| Mēs līdzināmies bruģakmeņiem.
| Ми як бруківка.
|
| Skan mūsu kliedzieni pār alsfaltiem un bruģakmeņiem,
| Чути наші крики над асфальтом і бруківкою,
|
| Mēs līdzināmies lauku večiem,
| Ми як сільські старости,
|
| Kas sīkās šķembās nesašķeļās,
| Що не розбилося на дрібні шматочки
|
| Mēs līdzināmies lauku večiem.
| Ми як сільські старости.
|
| Piedz.
| Piedz.
|
| Mēs paliksim par lieciniekiem,
| Ми залишимося свідками
|
| Mēs paliksim par izredzētiem,
| Ми залишимося обраними,
|
| Mēs paliksim par liepājniekiem,
| Ми залишимося в Лієпаї,
|
| Ar savām sturgalvīgām pierēm… līdzināmies
| Ми як наші чола
|
| bruģakmeņiem.
| бруківка.
|
| Mēs kā brāļi kopā sakļāvušies cieši,
| Ми, як брати, поруч,
|
| Kā iz līvu, tā iz kuršu,
| І лів, і курш,
|
| Senā ciema iezemieši,
| Уродженці стародавнього села,
|
| Kopā sakļāvušies cieši.
| Разом вони близькі.
|
| Mēs veciem laikiem — laikiem cenu zinām,
| Ми знали ціну в старі часи,
|
| Mēs patvērušies bruģakmeņos,
| Ми притулилися в бруківці,
|
| Atceramies laikus senos,
| Ми пам'ятаємо старі часи,
|
| Atceramies laikus senos.
| Ми пам’ятаємо старі часи.
|
| Piedz.
| Piedz.
|
| Kad šaurās ielās, atsaucamies laikiem seniem,
| Коли на вузьких вуличках ми звертаємось до давніх часів,
|
| Tad savām stūrgalvīgām pierēm,
| Тоді до твого впертого чола,
|
| Mēs līdzināmies bruģakmeņiem,
| Ми схожі на бруківку,
|
| Mēs līdzināmies bruģakmeņiem.
| Ми як бруківка.
|
| Skan mūsu kliedzieni pār alsfaltiem un bruģakmeņiem,
| Чути наші крики над асфальтом і бруківкою,
|
| Mēs līdzināmies lauku večiem,
| Ми як сільські старости,
|
| Kas sīkās šķembās nesašķeļās,
| Що не розбилося на дрібні шматочки
|
| Mēs līdzināmies lauku večiem.
| Ми як сільські старости.
|
| Piedz. | Piedz. |