| Pār mani mēma debess plešas
| Наді мною стелиться німе небо
|
| Un mēma, mēma pļava zied
| А німий, німий луг цвіте
|
| Kāpēc es atkal esmu bešā
| Чому я знову в халепі
|
| Kāpēc man vajag tukšā iet?
| Чому я повинен йти порожнім?
|
| Kāpēc man vajag iet un meklēt
| Навіщо мені йти і шукати
|
| To balsi, kura pelnos dun
| Голос, що гуде в попелі
|
| Klau, vēji maldās dziļi eglē
| Слухай, у ялиці в глибині вітри блукають
|
| Klau, vijole tur raud kā suns
| Слухай, там скрипка плаче, як пес
|
| Ej un dedz
| Іди спали
|
| Sadedz savu balsi meklējot
| Спалює твій голос у пошуку
|
| Tikai savu balsi vienīgo
| Тільки твій голос один
|
| Tikai savu balsi, balsi to
| Тільки твій голос, озвучи його
|
| Pār tevi liecas mēmi zari
| Над тобою гнуться німі гілки
|
| Bet varbūt tās ir stabules
| Але, можливо, справа в столах
|
| Un es kā mēmais, es kā mēmais
| А я як тупа, я як тупа
|
| Bet ja nu jūra esmu es
| Але якщо море - це я
|
| Un ja nu viss ir dzīvs un ziedošs
| І якщо все живе і квітне
|
| Un pelnos vīru kori dun
| І співає хор заслужених чоловіків
|
| Un ja nu dvēsele dzied eglē
| А якщо в ялинці душа співає
|
| Un savu likteni smilkst suns | І пес свою долю нюхає |