| Un tumšās parādenēs, daiļā, zūdi tu vairs
| А в темних сценах, прекрасних, ти більше зникаєш
|
| Vairs neredzēt man tavu gurnu šūpas
| Не бачи, щоб я більше розмахував твоїми стегнами
|
| Bet neesmu pēc dailes nācis šeit
| Але я прийшов сюди не заради краси
|
| Es tālāk soļoju un ieraudzīju žūpas
| Я пішов і побачив свої турботи
|
| To bija kādi pieci vienuviet ar
| Це було близько п’яти в одному місці с
|
| Ar acīm sarkanām kā bēdīgs saules riets
| З червоними очима, як сумний захід сонця
|
| Bij polši pievesti, tie stiķēja priekš viena
| Завезли жердини, натиснули на одну
|
| Jo bija vienpadsmit un bija brīva diena
| Бо була одинадцята і був вихідний
|
| Es izlikos, ka viņus nepazīstu
| Я роблю вигляд, що не знаю їх
|
| Es, rēta, izlikos, ka dzīstu
| Я, шрам, вдаю, що заживаю
|
| Es muku bodītē un pirku desmit olas
| Підійшов до ліфа і купив десять яєць
|
| Es viņus pazinu, tie bij' no mūsu skolas
| Я їх знаю, вони з нашої школи
|
| Lai piedod labiņie, kas dzīvo šajā ielā
| Вибачте дам, які живуть на цій вулиці
|
| Un savu labimiņu rāda katru dienu
| А твоя покоївка щодня показує
|
| Bet viņi nav un nebūs
| Але їх немає і не буде
|
| Nav un nebūs šitās ielas sāls
| На цій вулиці немає солі
|
| Viens no tiem čaļiem tāds vecs un gluži bāls
| Один із тих хлопців такий старий і досить блідий
|
| Varbūt ir dzejnieks, visu mūžu raksta
| Може, поет, який пише все життя
|
| Ar pieduļķotām asinīm uz bruģa tādas dzejas
| Із закладеною кров’ю на бруківці такої поезії
|
| Kas liktu visam apstāties
| Це все зупинило б
|
| Un mājas truli raugās
| А хата тупо дивиться
|
| Un tiesneši rok dārzus
| А судді копають городи
|
| Un mājas truli raugās
| А хата тупо дивиться
|
| Un tiesneši rok dārzus
| А судді копають городи
|
| Un mājas truli raugās
| А хата тупо дивиться
|
| Un tiesneši rok dārzus
| А судді копають городи
|
| Ir brīva diena
| Є вихідний
|
| Vienpadsmit un lāsts | Одинадцять і прокляття |